Laikam šis bija pirmais romāns, kurš nonāca manās rokās un vēl tik biezas grāmatas izskatā. Neesmu no tām lasītājām, kurām ļoti patīk biezas grāmatas un vēl jo mazāk romāni. ☺ Katrā ziņā lasīju ar interesi un aizrautību. Pirms grāmatas biju redzējusi pašu filmu. Ļoti daudzi teica un tika par to arī rakstīts, ka grāmata esot ļoti laba. Precīzi jau vairs neatceros kā bija, bet grāmatnīcā grāmata tika atrasta, lai gan mīkstajos vākos nekā iepriekš izdota stingros kartona vākos. Ar grāmatas pirkumu gan nesteidzos līdz portālā ibook.lv atradu cilvēkus, kuri šo grāmatu pārdeva. Saprotams piedāvāta kā lietota, bet par daudz mazākām naudiņām nekā veikalā. Nepagāja ne nedēļa, un grāmata atradās jau manās rokās. Un ļoti labā stāvoklī. Vāki pat nebija nobružāti. Kad sāku lasīt grāmatu, tad jutu, ka filmā tās emocijas un notikumi bija daudz spilgtāki. Iespējams, ja būtu sākusi ar grāmatu un tikai pēc tam skatījusies filmu, tad arī pašas emocijas būtu citādākas. Jo zinot filmas sižetu, no grāmatas gaidīju vairāk tos notikumus ar izjūtām. |
Katrā ziņā man bija lieliska iespēja ar galveno varoni pabūt trīs lieliskās vietās: Itālijā, Indijā un Indonēzijā. Iepazīt katras valsts kultūru un vidi. Pati grāmata ir par pārmaiņām. Ne tik daudz ārēji kā iekšēji un savas dzīves sakārtošanu. Spēja pieņemt tūlīt un tagad krasi mainīt savu dzīvi. Domāju, ka daudziem tas nemaz nav pa spēkam un uzskata par neiespējamu. Varbūt pat kādā brīdī var saskatīt kādu savu problēmu galvenās varones ikdienā. Iespējams pat atrast ilgi meklētās atbildes uz saviem jautājumiem. Lasot grāmatu, šis bija tāds kārtīgs ceļojums. Toreiz nebija tik ļoti populāra Ho'oponopono metode, bet šajā grāmatā tā ir jūtama. Varbūt ne gluži tieši pieminēta, bet parādīta kā to pielietot. Iespējams, ka šo grāmatu pēc kāda laika vēlreiz jāpārlasa, jo ejot tai cauri, ir pāris lietas, kuras uztveru savādāk nekā lasot to pirmo reizi.
GRĀMATAS VĒRTĒJUMS: ✪✪✪✪✩
Spilgtākie citāti no grāmatas:
GRĀMATAS VĒRTĒJUMS: ✪✪✪✪✩
Spilgtākie citāti no grāmatas:
- Laist pasaulē bērnu ir tāpat kā tetovēt seju. Iekams to dari, ir pilnīgi droši jāzina, ka tu to patiešām gribi.
- - Lai rastu līdzsvaru, kuru tu tik ļoti vēlies, - Ketuts ar tulka palīdzību skaidroja, - lūk par ko tev jākļūst. Tev jāstāv stingri zemā ar kājām, it kā tev to būtu četras, nevis divas. Šādi tu varēsi palikt pasaulē. Taču tev jāpārstāj raudzīties uz pasauli ar prātu. Tev jālūkojas tajā ar sirdi. Tā tu iepazīsi Dievu.
- Satraucoša statistika rāda, ka daudzi amerikāņi savos birojos jūtas laimīgāki un gūst lielāku piepildījumu nekā pašu mājās. Protams, mēs visi pārāk daudz strādājam, tad pārdegam un nedēļas nogali pavadām, ģērbušies pidžamā, locīdami iekšā kukurūzas pārslas tieši no pakas, un blenžam televizorā, visu laiku atrazdamies vieglā komā (kas, protams, ir strādāšanas pretmets, tomēr ne gluži tas pats, kas prieks). Amerikāņi patiesībā nezina, kā tas ir - nedarīt neko. Tas arī ir cēlonis šim dižajam, skumīgajam amerikāņu stereotipam - kā atspere saspringtam vadītājam, kurš atvaļinājumā gan dodas, taču atslābināties nespēj.